Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu lietotāja pieredzi.
Lasīt vairāk: Lietošanas noteikumi
Kognitīvās noslieces: kas tās ir un kā ietekmē mūs?
Kādi ir daži no kognitīvo noslieču veidiem, un kā tie ietekmē mūsu pārliecības? Uzzini, kāpēc reizēm svarīgi sevi izaicināt un iepazīt atšķirīgus uzskatus!
Biežākās kognitīvas noslieces
Vai esi dzirdējis, ka cilvēki izmanto tikai 10% smadzeņu, un mums joprojām ir daudz neatklāta smadzeņu potenciāla? Vai tu tam tici? Ja tici, tad, visticamāk, vairāk uzmanības pievērs un atmiņā paturi informāciju, kas šo ideju apstiprina, lai gan zinātnieki var skaidri un gaiši pateikt, ka tā ir nepatiesa. To sauc par apstiprināšanas noslieci: cilvēki ir motivēti pamanīt un interpretēt visu informāciju tā, lai varētu saglabāt esošos uzskatus.
Ja atradīsi informāciju, kas apstiprina tavu viedokli par neizmantotu smadzeņu potenciālu, visticamāk, to pieņemsi, daudz nedomājot. Tomēr, ja redzēsi kaut ko, kas ir pretrunā tavam viedoklim, kļūsi skeptiskāks un meklēsi iespējas to apšaubīt. Šo parādību sauc par motivēto spriešanu.
Gan motivētā spriešana, gan apstiprinājuma nosliece veicina pārmērīgu pārliecību par saviem uzskatiem, pat ja tie var kaitēt pašam. Piemēram, neraugoties uz daudziem zinātniskajiem pierādījumiem, kas liecina, ka ES apstiprinātās vakcīnas ir drošas lietošanai, ir daudz nepatiesas informācijas, kur tas noliegts. Cilvēks, kurš baidās no adatām, neuzticas ārstiem vai vienkārši nelabprāt pavada laiku ārsta kabinetā, ir motivēts pieņemt to vieglāk nekā citi. Tādos gadījumos nepatiesā informācija būtībā palīdz apstiprināt izvēles, ko viņi jau izdarījuši.
Ideju, ka negatīva informācija cilvēkus piesaista vairāk nekā pozitīva, sauc par negativitātes noslieci. Sliktām ziņām veltām vairāk savas uzmanības.
Piemēram, ja devies pārgājienā gar jūru un atradi desmit eiro, bet vēlāk nokavēji vilcienu, kas ved atpakaļ mājās, visticamāk, asāk izjutīsi negatīvās emocijas par nokavētu vilcienu, nevis prieku par atrasto naudu. Tas pats attiecas uz ziņu lasīšanu. Cilvēkiem ir tendence izvēlēties un atcerēties rakstus par nepatīkamām tēmām. Mediju uzņēmumi to zina. To zina arī sociālo mediju veidotāji – nesen atklājies, ka Facebook algoritms ziņu lentēs augstāk ierindoja ierakstus, kas saņem daudz dusmīgu reakciju, nevis tos, kas saņēma pozitīvas atsauksmes. Tādēļ arī bieži vien kā apsēsti lasām ziņas ar nomācošu saturu un nespējam atrauties (angļu valodā – doomscrolling).
Vēl viena nosliece, ko vērts apzināties, ir tā sauktā pazīstamības nosliece. Cilvēki vairāk uzticas informācijai, ar ko jau iepriekš sastapušies. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ uzņēmumi neatlaidīgi reklamē savus produktus dažādos medijos. Ja daudz esi dzirdējis par kādu zīmolu, piemēram, Nescafe, lielāka iespēja, ka veikalā ķersies pie Nescafe paciņas, kad nākamreiz būs jāiegādājas kafija. Šis pats fenomens mūs padara īpaši neaizsargātus pret nepatiesu informāciju. Ja kāds atkārto bieži kādu mītu, mūsos var rasties sajūta, ka kāda daļa taisnības jau tajā ir, pat tad, ja apgalvojumi ir ļoti muļķīgi.
Kā cīnīties ar kognitīvajām nosliecēm?
- Vispirms – apzinies, ka tās tevi padara ievainojamu, tāpat kā visus citus!
- Esi kritisks un neuzskati, ka kaut kas ir patiess tikai tāpēc, ka tas būtu ērti, jo ļauj saglabāt esošās pārliecības!
- Neignorē ziņas, kas ir pretrunā taviem instinktiem un aizdomām! Izpēti un pārbaudi informāciju! Kā pārbaudīt faktus, varēsi lasīt 4. nodaļā.
- Neaizpildi robus zināšanās ar pieņēmumiem!
- Esi gatavs mainīt domas!
Vai tevi ieinteresēja šī tēma?
Ir vēl daudz, daudz vairāk domāšanas noslieču, kas ikdienā ietekmē mūsu lēmumu pieņemšanu un attieksmes veidošanos. Ja vēlies saprast, cik daudz to ir, aplūko šo infografiku.
Reklāmas ietekme
Vai esi kādreiz aizdomājies, cik ik dienu redzi reklāmu? Desmitiem? Simtiem? Varbūt tūkstošiem? Tas, cik reklāmas redzi, atkarīgs no dzīvesveida: kur dzīvo, kā pārvietojies uz skolu vai darbu, kur un kā pavadi brīvo laiku.
Kā liecina reklāmas aģentūras Red Crow Marketing aplēses, katru dienu mūs gaida lavīna ar pieciem ļīdz 11 tūkstošiem dažādu reklāmu – drukātās reklāmas, zīmolu etiķetes uz produktiem, reklāmas tiešsaistē. Ja vēlies precīzi aprēķināt, cik reklāmas redzi, vari mēģināt atkārtot Rona Maršala trako eksperimentu. Viņš ir mārketinga speciālists, kurš nolēma saskaitīt visas reklāmas, ar ko sastopas dienas laikā. Jau līdz brokastīm vien Maršals bija saskaitījis 487 reklāmas. Tas viņu tā pārsteidza, ka viņš nolēma neturpināt. Un tas viss, lai mudinātu mūs pirkt preces, pakalpojumus un cerību par citādāku dzīvesveidu.
Kā tas notiek?
Reklāmas industrija ir cieši saistīta ar popkultūru un medijiem. Reklāmas un mārketinga eksperti rūpīgi seko līdzi dažādām tendencēm un sabiedrībā karstākajiem tematiem, lai produktu pārdošanai izmantotu pieredzi.
Arī reklāmdevēji bieži meklē veidus, kā paredzēt mūsu uzvedību un savā labā izmantot mūsu kognitīvās noslieces. Grāmatā Predictably Irrational (latviski – Paredzami neracionāli) autors un biheiviorālais ekonomists Dens Arielī (Dan Ariely) apraksta, kā tas notiek.
Piemēram, kādu dienu Arielī pamanīja ASV medija The Economist piedāvājumu ar trīs abonementu veidiem.
Kuru no šīm iespējām tu vislabprātāk izvēlētos?
Šīs abonēšanas kampaņas veidotāji visdrīzāk labi apzinājās, ka daudziem cilvēkiem auditorijā iedarbosies instinkts, un viņi sev teiks: “Ko tu vēl gaidi? Kombinētais piedāvājums abonēt gan laikrakstu, gan izdevuma digitālo versiju, ir lielisks!”
Savukārt profesionāls mārketinga speciālists uzreiz atpazīs šo viltīgo paņēmienu. Kombinētais piedāvājums ir veidots tā, lai novērstu potenciālo klientu uzmanību no digitālā abonementa un izvēlētos stipri dārgāko drukas izdevumu. Saturs lielākoties ir vienāds, un drukātā abonementa priekšrocības nav skaidras. Taču mēs redzam, ka kombinētais abonements par 125 dolāriem ir izdevīgāks nekā tikai drukātais izdevums par 125 ASV dolāriem. Un mēs visi gribam iegādāties preces par izdevīgāko cenu!
Arielī nolēma šo teoriju pārbaudīt zinātniskā pētījumā. Viņš atlasīja simts studentus un vaicāja, kuru piedāvājumu viņi izvēlētos. 16 studenti izvēlējās digitālo plānu par 59 dolāriem, bet pārējie 84 izvēlējās kombinēto abonementu par 125 dolāriem. Neviens students pat neapsvēra iegādāties tikai drukāto versiju.
Otrajā pētījuma kārtā piedalījās vēl simts studenti. Taču šoreiz Arielī atstāja tikai divas izvēles iespējas, izslēdzot iespēju abonēt tikai drukāto izdevumu. Kā tev šķiet, vai studenti joprojām lielākoties izvēlējās abonēt gan digitālo, gan drukāto izdevuma versiju? Kā nekā, Arielī izslēdza plānu, kuru neviens iepriekš pirkt nevēlējās. Taču šoreiz tikai 32 studenti izvēlējās kombinēto piedāvājumu, pārējie – tikai digitālo abonementu.
Kas ietekmēja viņu lēmumu?
Cilvēka uztverē produkta vērtība vienmēr atkarīga no pārējām pieejamajām iespējām. Mēs vienmēr salīdzinām iespējas, kas mums dotas, taču diemžēl tas mūsu lēmumus nepadara racionālākus, reizēm – tieši pretēji. Arielī skaidro, ka šādas izvēles pamatā ir cilvēku paredzamā iracionalitāte – viens no biheiviorālās ekonomikas pamatiem.
Šobrīd mums par nav jāpamet dīvāns, lai sastaptos ar simtiem reklāmu. Nav iespējams pilnīgi sevi pasargāt no šādām un līdzīgām viltībām, taču varam domāt kritiskāk, lai vismaz reizēm aptvertu, kas reklāmu veidotājiem padomā.
Mērķēta reklāma
Maz ticams, ka jaunieši sociālajos medijos redzēs reklāmas par matu izkrišanu vai muguras sāpēm, lai gan tās ir aktuālas problēmas daudziem mūsu sabiedrības locekļiem, un šādas reklāmas ir redzamas televīzijā. Kā tā? Lielākā daļa interneta reklāmu ir mērķētas. Sociālie mediji un citas internetvietnes var par mums apkopot vairāk informācijas, nekā pieejama reklāmdevējiem laikrakstos, radio vai televīzijā. Tagad reklāmdevēji var noskaidrot, kuriem cilvēkiem būtu saprātīgi piedāvāt savu produktu, un reklāmas mērķēt tieši uz viņiem.
No malas tas var izklausīties ļoti saprātīgs veids, kā izmantot datus. Ja esi students Latvijā, reklāma par pensionēšanās pakalpojumiem Japānā tevi visdrīzāk neinteresēs.
Tomēr ir arī ēnas puse. Lai saņemtu mērķētas reklāmas, tev pat nav internetā jānorāda daudz informācijas par sevi. Pietiek ar to, ko dara tavi draugi un citi vienaudži. Piemēram, ja kāds no taviem draugiem nesen sācis apmeklēt sporta zāli, reklāmas par to varētu saņemt arī tu. Kāpēc? Facebook var redzēt, ka abi esat draugi, abi apmeklējāt vienu pasākumu un jums ir vairākas kopīgas intereses. Tātad liela iespēja, ka tu arī varētu vēlēties pievienoties sporta zālei. Vai tas tev šķiet uzmācīgi?
Mērķētas reklāmas var kļūt ne vien uzmācīgas, bet pat bīstamas, ja vāc un reklāmdevējiem pārdod pat tik privātu informāciju kā seksuālā orientācija un veselības problēmas. Lai gan šādus datus bieži apkopo anonīmi, ja par sevi atstājam daudz informācijas, reizēm nav nemaz tik grūti šajās datu kopās kādu atkal identificēt – par to eksperimentā pārliecinājās Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieku un pilsētplānotāju grupa.
Informācija par to, kam Facebook esi spiedis patīk, ko esi komentējis un kādam saturam pievērs uzmanību, var parādīt, cik tu esi neirotisks, atvērts jaunām pieredzēm un patīkams. Tev liekas, ka tā apgalvot ir pārspīlēti? Iespējams, esi ko dzirdējis par skandālu saistībā ar Facebook un uzņēmumu Cambridge Analytica. Izmantojot trešās puses izstrādātu personības testu, kompānija ieguva datus par lietotājiem. Daudzi testu veicēji deva piekrišanu, ka no viņu profila tiks apkopoti dati, taču lietotne ievāca datus arī par draugu profiliem. Tā Cambridge Analytica ieguva informāciju par vairāk nekā 87 miljoniem cilvēku. Tik apjomīga datu kopa ļāva iedalīt cilvēkus dažādos tipos.
Pēc tam šo informāciju izmantoja politiskajai reklāmai. Piemēram, neirotiskām personībām piedāvāja atšķirīgas reklāmas kā citiem tipiem, lai efektīvāk ietekmētu izvēli vēlēšanās. Šajā ASV medija Quartz rakstā ir iespējams redzēt un salīdzināt, kādas reklāmas rādīja dažādiem vēlētāju tipiem ASV.
Kad tas nāca gaismā, Facebook aizliedza desmitiem tūkstošu trešo pušu lietotņu, kas neatbilstoši un necaurspīdīgi izmantoja datus. Lai gan pēc šī skandāla sabiedrība datu drošībai pievērš lielāku uzmanību, reklāmdevēji joprojām mūs var iepazīt tuvāk, nekā mēs vēlētos.
Eiropas Savienība strādā, lai ierobežotu pārmērīgu datu vākšanu. Īpaši aizsargāti būs bērni.
Taču ir būtiski, lai arī mēs katrs pārskatītu savus drošības iestatījumus sociālajos medijos. Arī turpmāk mēs varam būt daudz uzmanīgāki pret to, ar kādu informāciju dalāmies un kurām lietotnēm ļaujam piekļūt mūsu datiem.