Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu lietotāja pieredzi.
Lasīt vairāk: Lietošanas noteikumi
Virsraksti un manipulatīvi attēli
Tests: Vai virsraksts atklāj visu?
Virsraksti un manipulatīvi vizuālie materiāli
Virsraksti paredzēti ne tikai tam, lai īsumā izteiktu, par ko ir ziņa, bet arī liktu noklikšķināt uz saites, iegādāties laikrakstu vai izlasīt rakstu. Dažreiz vēlme piesaistīt uzmanību ir tik spēcīga, ka medijs lemj par labu kliedzošam virsrakstam. Lai pastiprinātu emocionālo ietekmi, dažkārt tiek izmantoti arī manipulatīvi fotoattēli un videoklipi. Iemācies atpazīt sensacionālus virsrakstus un sagrozītus attēlus!
Foto manipulācija – uzmanies!
“Desmitiem tūkstoši cilvēku kopīgojuši tvītu ar divām fotogrāfijām no 2018. gada pret valdību vērstajiem dzelteno vestu protestiem Parīzē ar parakstu Perspektīvai ir nozīme,” raksta faktu pārbaudes medijs AFP Factcheck.
Twitter ierakstā uzsvērts, kā leņķis, no kura uzņemts foto, var daudz dramatiskāk parādīt samērā nenozīmīgu notikumu. Taču faktu pārbaudītāji atklāja, ka šīs ieraksts arī ir manipulācija. Foto patiesībā uzņemti citā vietā un laikā, ne dzelteno vestu protestos.
Šādas manipulācijas ir izplatītās arī Baltijas valstīs. Piemēram, vietne rubaltic.ru rakstu par Lietuvas migrācijas krīzi 2021. gadā ilustrēja ar fotogrāfiju, kur redzams milzīgs rindā stāvošu cilvēku skaits. Patiesībā fotogrāfija nav uzņemta Lietuvā.
Jāņem vērā, ka manipulatori sagrozītus attālus biežāk publicē par tādām jūtīgām tēmām kā migrācija un protesta akcijas. Izteikti daudz manipulatīvu attēlu un video sociālos medijus applūdināja arī Ukrainas kara kontekstā. Piemēram, faktu pārbaudītāji Latvijā novēroja vairākus populārus video, kuri izmantoti, lai apgalvotu, ka nesenie bēgļi jaunajās mītnes zemēs uzvedas agresīvi, lai gan patiesībā video redzami vairākus gadus seni notikumi.
Reizēm arī kvalitatīvie mediji rakstu ilustrēšanai izmanto attēlus no citiem notikumiem, tāpēc svarīgi arī izlasīt attēla parakstu, lai saprastu, vai attēls uzņemts notikuma vietā vai ir tikai ilustratīvs.
Pastāv trīs galvenie foto manipulāciju veidi:
- Kādas vietas vai personas fotogrāfija, kas izmantota pilnīgi atšķirīgā kontekstā.
Piemēram, internetā gadiem ilgi cirkulējuši attēli, kas izmantoti kā apliecinājums, ka bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess it kā piedalījies LGBTQ+ Pride parādē tērpies kamenes kostīmā. Lai gan fotogrāfijas ir īstas, attēlos redzamā persona nav Ilvess.
Neatbilstošā kontekstā tiek izmantoti arī dažādi video. Piemēram, tūkstošiem cilvēku Latvijā dalījās ar video, kur it kā redzami maisi ar līķiem, bet vienā no tiem – dzīvs cilvēks, kas smēķē. Sociālo mediju lietotāji to pārpublicēja, apgalvojot, ka tā tiekot inscenētas fotogrāfijas ar mirušajiem no Covid-19. Patiesībā tas bija fragments no kāda mūzikas videoklipa uzņemšanas aizkulisēm Krievijā.
- Maldinoši rediģētas fotogrāfijas, kurām pievienoti vai noņemti atsevišķi elementi.
Sociālo mediju lietotāji Latvijā dalījās ar attēlu, kurā redzams tilts ar lielu plaisu. Tilta fons tika rediģēts, lai radītu iespaidu, ka attēls ir uzņemts Rīgā. Žurnālisti noskaidroja, ka patiesībā oriģinālā fotogrāfija ir uzņemta Brazīlijā un izmantota vairākās valstīs no Tunisijas līdz pat Kanādai, lai kritizētu vietējo valdību vai pašvaldības.
Tāpat populārs kļuva attēls ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II, kur viņa it kā ģērbta Ukrainas karoga krāsās. Patiesībā attēls samontēts no vairākām fotogrāfijām.
- Maldinoši apgrieztas fotogrāfijas.
Pasaules Dabas Fonda Pakistānas nodaļa Instagram publicēja attēlu, kurā it kā salīdzināta Malaizijas lietus mežu izciršana desmit gadu periodā. Kā atklāja AFP faktu pārbaudītāji, patiesībā abi attēli bija daļa bija no vienas fotogrāfijas, kas uzņemta 2018. gadā.
Izturies ar piesardzību pret sensacionāliem virsrakstiem un pārbaudi fotogrāfiju izcelsmi! Vairāk par to, kā to darīt, uzzināsi šīs nodaļas turpinājumā.
Boti un troļļi
Boti un troļļi
Ne visi, kas raksta sociālajos medijos, spiež patīk ierakstiem vai komentē, ir īsti cilvēki. Uzzini, kāda ir atšķirība starp botiem un troļļiem un kā tos identificēt!
Kā atpazīt botus un troļļus?
Sociālie mediji ir greizais spogulis. Tie var radīt ilūziju, ka kāds cilvēks ir populārs viedokļu līderis, lai gan patiesībā viņa idejām nav daudz sekotāju. Citu lietotāju iesaiste, pēc kā dzenas tik daudzi, kļuvusi par rīku, lai palielinātu manipulatīva satura izplatību. Reizēm to izmanto arī, lai uzbruktu cilvēkiem, iestādēm, valstīm un idejām. Lai to darītu, iesaista botus un troļļus.
Boti (saīsinājums no roboti) izliekas par īstiem cilvēkiem, bet īstenībā ir anonīmas un mākslīgas identitātes. Tās koordinē kāds, kurš nevēlas izpaust savu īsto vārdu vai nodomus. Ne visi boti ir slikti. Piemēram, ir boti, kas publicē dzeju vai iedvesmojošus citātus. Taču botus var izmantot arī noteiktu politisku ideju izplatīšanai un manipulēšanai ar apkārtējiem.
Troļļi ir reāli cilvēki. To mērķis ir izraisīt vai izraisīt emocijas vai veicināt diskusijas un strīdus.
Troļļi var būt:
- cilvēki, kas nolīgti, lai uzsāktu diskusijas;
- ideoloģiski karotāji, kas to dara bez maksas un savu motīvu vadīti;
- parasti cilvēki – mēs visi reizēm iesaistāmies karstā diskusijā un sākam aizstāvēt savu viedokli, apzināti uzkurinot savu oponentu emocijas.
Boti spēj tikai primitīvi tērzēt, savukārt troļļu argumentācija var būt daudz sarežģītāka.
Lai savu draugu vai lapas sekotāju vidū pamanītu botus, izmēģini šos rīkus:
- Twitter Audit var pārbaudīt līdz pieciem tūkstošiem Twitter sekotāju un aprēķināt varbūtību, ka tie ir autentiski.
- Botometer nosaka varbūtību, ka Twitter kontu vada bots. Atceries, ka šis rīks pieļaut kļūdas (īpaši tvītošanas, ja valoda nav angļu), taču tas var būt noderīgs kā brīdinājuma signāls! Šī rīka radītāji ir izveidojuši vēl vienu, kas palīdz atklāt koordinētas kampaņas. Vairāk par to lasiet šeit.
- Account Analysis App var palīdzēt izvērtēt Twitter kontus. Piemēram, šī lietotne parāda, cikos lietotājs visbiežāk publicē ziņas. Ja viņa grafiks izskatās neparasts, tas var liecināt, ka kāds, piemēram, tvīto no citas laika zonas. Turklāt īsts cilvēks nevar intensīvi tvītot visās diennakts stundās – cilvēkam ir arī jāguļ. Šis rīks arī parāda, kādas valodas konts izmanto savos tvītos, ar kuriem lietotājiem tas visvairāk sazinās un uz kādām vietnēm atsaucas.
- Pārbaudi savas spējas atpazīt mašīnmācīšanās ceļā radītus attēlus. Noskaidro, vai vari pamanīt atšķirību starp īstiem vai viltotiem attēliem. Lai izpētītu viltoto attēlu pasauli un trenētos tos atpazīt, apmeklē vietni This Person Does Not Exist.
Izturies uzmanīgi pret cilvēkiem, kurus nepazīsti reālajā dzīvē! Ja redzi kādu lietotāju, kas regulāri piešķiļ strīdiem uguni, varbūt labāk no viņa turēties pa gabalu.
Viltus eksperti & slēptā reklāma
Tests: Izvērtē avotus
Vai tiešām eksperts?
Dažkārt gan tradicionālie mediji, gan sociālo mediju lietotāji izmantojot izdomātu vai nekompetentu ekspertu izteikumus – reizēm netīši, reizēm tīši.
Internetā var atrast cilvēkus, kas apgalvo visu, ko vien var iedomāties. Tomēr žurnālista uzdevums ir publicēt pārbaudītu informāciju un skaidri norādīt, no kurienes informācija ir iegūta. Daži mediji apiet šo noteikumu, piedēvējot apgalvojumus tā sauktajiem viltus ekspertiem, lai nepārbaudītam vai manipulatīvam saturam piešķirtu māņus ticamību. Tas var izpausties dažādi – gan eksperta lomu piedēvējot cilvēkiem, kuri nemaz neeksistē, gan cilvēkiem, kuriem nav atbilstošas pieredzes un zināšanu.
Piemēram, medijs Bellingcat publicēja pētījumu par kādu Krievijas un Ukrainas medijos bieži piesauktu ekspertu Deividu Džūbergu (David Jewberg) – izrādījās, ka viņš ir fiktīvs tēls. Nesen Facebook medijiem ziņoja, ka no portāla dzēsts tīkls ar 500 kontiem, kas popularizēja izdomāta biologa Vilsona Edvarsa (Wilson Edwards) atziņas par Covid-19 izcelsmi. Viltus zinātnieka apgalvojumus regulāri pārpublicēja plašsaziņas līdzekļi Ķīnā.
Uzmeklējot eksperta vārdu vai iestādes nosaukumu, var atklāties, ka par tā darbību daudz informācija nav atrodama. Tā sauktie eksperti var pārstāvēt nevis cienījamas iestādes, bet gan nelielas organizācijas, kuru darbību vada kāda indivīda vai grupas politiskie mērķi.
Ir dažas pazīmes, kam vajadzētu radīt aizdomas, vai kāds, kurš pieteikts kā eksperts, patiesi ir eksperts. Medijam ziņā būtu skaidri jānorāda, kāpēc cilvēks saucams par ekspertu (piemēram, viņš ir attiecīgās fakultātes pārstāvis universitātē). Atturīgi jāizturas, ja nav pateikts, kādu organizāciju komentētājs pārstāv, rakstā pausts viedoklis par īpaši pretrunīgi vērtētu tematu, to publicējis nepazīstams medijs vai sociālo mediju lietotājs.
Ja tas ir iespējams, pārbaudi eksperta biogrāfiju internetā. Zemāk ir minētas dažas lietas, kam pievērst uzmanību:
– Kāda ir eksperta darba pieredze? Vai internetā ir atrodams CV?
– Ja tas ir cienījams eksperts, tad visdrīzāk arī citi plašsaziņas līdzekļi ir izmantojuši to kā avotu vai eksperts pats ir publicējis rakstus daudzos dažādos plašsaziņas līdzekļos. Vai eksperts citēts plaši pazīstamos medijos ar labu reputāciju?
– Akadēmiskās grāmatas un raksti, kā arī to citējamība (cik reizes citi eksperti atsaucas uz viņa atzinumiem savos rakstos un grāmatās). Šo informāciju var atrast, piemēram, vietnē scholar.google.com. Meklētājā ierakstot eksperta vārdu, var novērtēt, vai viņš rakstījis par šo tēmu un cik daudz speciālistu ir atzinuši viņa teikto par pietiekami noderīgu, lai to citētu. – Kāda ir eksperta reputācija? Vai eksperts ir plaši atpazīstams savu zināšanu un kompetences dēļ? Piemēram, vai eksperts tiek aicināts uz dažādām konferencēm, diskusijām un citiem pasākumiem? Vai viņa vārds ir saistīts ar kādiem skandāliem, kas aprakstīti medijos?
Slēpta reklāma
Plašsaziņas līdzekļiem jāsaglabā līdzsvars starp savām komerciālajām interesēm un žurnālistikas standartu ievērošanu. Kvalitatīvu mediju uzdevums ir skaidri nodalīt reklāmu no redakcijas veidotā satura. Tāpat žurnālists nedrīkst saņemt naudu no saviem avotiem par informācijas publicēšanu. Dažkārt šie ētikas standarti tiek pārkāpti. Rezultātā medija patērētājs saņem reklāmu, kas maskēta kā žurnālistikas materiāls.
Ja materiālā saplūst reklāma un redakcionālais saturs, patiesība var būt sagrozīta, lai nepamatoti uzsvērtu kāda produkta labās īpašības. Reklāmraksti ir necieņa pret lasītāju, skatītāju vai klausītāju, jo cilvēki mēdz vairāk uzticēties žurnālistikas materiāliem nekā tradicionālajai reklāmai vai komentāriem sociālajos medijos.
Kā atpazīt reklāmrakstu?
- Vai materiālā uzmanība pievērsta konkrētam produktam, nevis kādai problēmai? Piemēram, ir pamats aizdomām, ja rakstā par muguras sāpēm daudz vietas atvēlēts, lai stāstītu par kādu konkrētu ziedi sāpju atvieglošanai. Vai tieši šī ziede tiešām ir vienīgais un efektīvākais risinājums?
- Vai materiāls šķiet ļoti attālināts no šī brīža aktualitātēm un ir grūti saprast tā svarīgumu?
- Žurnālistikas standarti paredz, ka publikācijās vieta jārod dažādiem skatījumiem (ja tie ir faktos pamatoti). Ja materiāls ir izteikti pozitīvs vai negatīvs, tas var radīt pamatu aizdomām.
- Materiāls bez autora. Nereti žurnālisti nevēlas parakstīties pie reklāmdevēju apmaksātiem materiāliem, tāpēc tos publicē vai nu nenorādot autoru, vai vārda vietā norādot pseidonīmu. Ja materiāls ir aizdomīgs, mēģini mājaslapā vai laikrakstā atrast citus šī autora materiālus.
- Nokopē vai pārraksti daļas no materiāla un ievadi tās meklētājā. Vai tieši tāda pati informācija publicēta arī citur?
Reizēm reklāmas elementi ir vēl grūtāk nošķirami no žurnālistu darba, iekļaujot tikai kādu nelielu apmaksāta satura daļu, piemēram, konkrētas personas citātu. The Society of Professional Journalists ētikas kodeksā skaidri norādīts, ka “jānošķir ziņas no reklāmas un jāizvairās no hibrīdiem, kas izpludina robežas starp abiem”. Tomēr šādi raksti tiek publicēti pat tādos cienījamos un pasaulē populāros izdevumos kā The New York Times. Lasītājam vajadzētu būt ļoti uzmanīgam pret dažādiem apzīmējumiem, kas var tikt izmantoti, lai aprakstītu šādu praksi – natīvā reklāma, sadarbības materiāls, apmaksāts saturs vai tapis sadarbībā ar [uzņēmuma nosaukums]. Ja tevi ieinteresēja šī tēma, par slēpto reklāmu Latvijas Radio raidījumā vairāk stāsta mediju pētniece Olga Procevska. Kā un kāpēc slēpta reklāma nonāk medijos, 2014. gadā pētīja raidījumā Aizliegtais paņēmiens.
Manipulācija ar informācijas pirmavotu
Manipulācija ar informācijas pirmavotu
Iedomājies situāciju – tu sarunājies ar diviem cilvēkiem. Viens apgalvo, ka šobrīd līst lietus, bet otrs – to noliedz. Kam ticēsi? Atbilde ir vienkārša – paskaties ārā pa logu un pārliecinies, kurš saka taisnību. To sauc par pirmavota pārbaudi. Sociālajos un tradicionālajos medijos publicētas informācijas pārbaude lielākoties ir daudz sarežģītāka, taču to ir vērts apgūt.
Pirmavoti, ko izmantot pārbaudei, var būt:
- Oficiālās preses relīzes no dažādām valsts iestādēm un organizācijām.
- Dažādu sēžu vai sapulču stenogrammas vai protokoli.
- Videomateriāli, kur notikums ierakstīts pilnā garumā.
- Oficiālas vēstules un atbildes uz informācijas pieprasījumiem.
- Oficiāli dokumenti un līgumi.
- Ziņu reportāžas no notikuma vietas bez redakcijas komentāriem.
- Organizāciju oficiālās mājaslapas.
- Notikuma aculiecinieki un citas tieši saistītas personas.
Katram medijam ir sava redakcionālā politika, mērķauditorija, ziņu vākšanas veids un intereses, ko reizēm ietekmē arī īpašnieka intereses. Šie elementi var ietekmēt tēmas, ko atspoguļo medijs. Arī sociālo mediju lietotājiem ir savi iemesli publicēt vai dalīties ar kādu informāciju. Tāpēc bieži vien ir svarīgi pārbaudīt informāciju un uzmeklēt informācijas pirmavotu, ja tas iespējams.
Bieži vien žurnālisti paļaujas uz citu plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju. Godīgi mediju profesionāļi to arī skaidri norādīs publikācijā. Praksē tas izskatās kā atsauces tekstā, piemēram, “kā vēsta ziņu aģentūra LETA” vai “raidījumā De:Facto stāstīja ekonomikas ministrs”. Tiešsaistes formātos žurnālisti arī bieži nodrošina saiti, kur minētā informācija publicēta. Reizēm jārok vēl dziļāk – citētais informācijas avots pats šo informāciju var būt ieguvis no kāda cita.
Citkārt informācijas avots nav skaidri norādīts. Tādā gadījumā pirmavotu vari mēģināt identificēt, izmantojot Google vai citu meklētāju.
Ja notiek kaut kas ārkārtējs, par to parasti ziņo daudzi plašsaziņas līdzekļi, kas intervē aculieciniekus un vāc liecības (piemēram, mobilo telefonu video). Arī cilvēki paši tad daudz aktīvāk dalās ar fotogrāfijām un video sociālajos medijos. Ja lasi par notikumu, kas šķiet ievērojams, taču pēc vairākām stundām par to joprojām nav ziņojis neviens cits, labāk to uztvert ar skepsi un nedalīties ar to.
Dažkārt mediji publicē informāciju, atsaucoties uz anonīmiem avotiem. Ir vairāki iemesli, kādēļ tā varētu būt jādara, piemēram, ja intervējamais, atklājot informāciju, pakļauj sevi dzīvības briesmām vai riskē ar kādiem soda mēriem darba vietā. Reizēm anonimitāti vēlas saglabāt cilvēki, kas žurnālistiem stāsta par īpaši personiskiem vai sāpīgiem notikumiem savā dzīvē. Anonīmu avotu sniegtu informāciju nevar pārbaudīt. Tad lasītājam ir jāizvērtē, vai ir skaidrs, kādēļ slēpta avota identitāte.
Kam pievērst uzmanību, ievācot informāciju par mediju?
Kā norādīts jau iepriekš kursā, sociālajos medijos ir daudz nepatiesa, manipulatīva un maldinoša satura. Pirms dalies vai notici – pārbaudi informāciju!
Pirms dalies, uzdod sev šos jautājumus:
Faktu pārbaude
Faktu pārbaude
Faktu pārbaudītāji ir žurnālisti, kas meklē pierādījumus apgalvojumiem, ko pauduši citi, un cenšas rast atbildes uz tādiem jautājumiem, kā:
- Kurš ir izteikuma autors? Vai šim cilvēkam ir pietiekamas zināšanas un pieeja informācijai, lai to apgalvotu?
- Kādus pierādījumus sniedz izteikuma autors? Vai izmantotie avoti tiešām apstiprina teikto?
- Ko norāda citi avoti?
Daļu no atbildēm faktu pārbaudītāji iegūst, intervējot iesaistītos ekspertus un pieprasot informāciju dažādām valsts iestādēm. Taču bieži tiek izmantotas arī metodes un rīki, kas pieejami ikvienam.
Vispirms – rūpīgi pārlasi informāciju! Atceries, ka raksts var kļūt populārs sociālajos medijos, pateicoties sensacionālam virsrakstam, lai gan raksta saturs ir daudz piezemētāks un niansētāks! Reizēm virsraksts un raksta saturs pat var nonākt pretrunā.
Vai autors norāda, kādus avotus izmantojis? Ja tie ir norādīti, iepazīsties ar tiem. Cilvēki, kas izplata nepatiesu informāciju, nereti publicē garu izmantotās literatūras sarakstu, taču informācija šajos avotos var neatbilst viņu atstāstam.
Gadījuma analīze – mirstība pēc Covid-19 vakcīnas
Ja vēlies pārbaudīt informāciju sociālajos medijos, mēģini salīdzināt apgalvojumus ar informāciju, kas atrodama citos, uzticamākos avotos. Piemēram, ja gribi noskaidrot ko vairāk par kādiem riskiem veselībai, kas saistās ar vakcināciju, paskaties, vai par šo tēmu ko rakstījusi Latvijas Zāļu valsts aģentūra, Slimību profilakses un kontroles centrs vai Veselības ministrija. Vai par šo tēmu savā mājaslapā raksta Pasaules Veselības organizācija vai, piemēram, ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC)? Varbūt informācija atrodama Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) mājaslapā? Šīs organizācijas izveidotas, lai informētu cilvēkus par veselības riskiem. Ja Eiropas Zāļu aģentūra norāda, ka kāds apgalvojums nav patiess, cik liela ir iespēja, ka Jānis no Limbažiem zina labāk? Ja tu nejūties pārliecināts, vienmēr labāk ir pagaidīt, līdz laika gaitā izgaismosies, kas ir un kas nav pareizi. Ja tu dalies ar nepārbaudītu informāciju par veselību, tev jāapzinās, ka tu vari radīt risku citiem. Pirms dalies, apdomājies!
Tāpat ir arī ar citiem tematiem. Padomā par valsts institūcijām, pētniecības centriem un nevalstiskajām organizācijām, kas ir plaši pazīstamas un uzticamas un kam varētu būt vairāk informācijas par konkrēto tēmu. Vai vari atrast kādus žurnālistu rakstus par to?
Meklē Google kā profesionālis!
Te apkopoti daži padomi, kā tu vari precīzāk norādīt Google, ko vēlies sameklēt.
- Ja gribi, lai rezultātos parādās tikai mājaslapas, kur iekļauta kāda konkrēta frāze un nevis kādi līdzīgi izteikumi, ieliec tekstu pēdiņās. Piemēram, raksti “Valdis Zatlers”, ja gribi atrast informāciju tikai par eksprezidentu un tevi noteikti neinteresē nekas par kādu citu Valdi.
- Pieliec mīnuszīmi priekšā vārdam, ja nojaut, ka tas var padarīt meklēšanas rezultātus mazāk precīzus. Piemēram, ja vēlies atrast informāciju par grāmatu “Gredzenu pavēlnieks”, bet pārāk liela daļa meklēšanas rezultātu ir par filmu, raksti “Gredzenu pavēlnieks -filma”.
- Ja vēlies atrast meklēšanas rezultātus konkrētā mājaslapā, pievieno “site:adrese.lv”. Piemēram, ja vēlies atrast informāciju par Valdi Zatleru portālā lsm.lv, raksti “Valdis Zatlers site:lsm.lv”
- Ja gribi atrast informāciju, kas parādījusies konkrētā laikaposmā, pievieno “before:GGGG-MM-DD” un “after:GGGG-MM-DD”. Piemēram, ja rakstīsi “Valdis Zatlers after:2021-09-01 before:2021-12-01 site:delfi.lv” atradīsi Delfi ziņu rakstus par Valdi Zatleru, kas publicēti starp 2021. gada 1. septembri un 1. decembri.
Pārbaudi, vai attēls sociālo mediju ierakstā jau iepriekš izmantots kādā citā kontekstā! Ir vairāki interneta pārlūkprogrammas paplašinājumi, kas padara bilžu meklēšanu vienkāršu un ātru. Gan RevEye (Chrome; Firefox), gan InVid (Chrome and Firefox) papildinājumi ļauj uzmeklēt attēlu vairākās meklētājprogrammās, vien noklikšķinot peles labo taustiņu.
Ja nevēlies uzstādīt pārlūkprogrammas papildinājumus, vari pats meklēt attēlu Google, TinEye, Bing vietnēs vai ar Android lietotni Fake Image Detector. Attēlus var meklēt arī ar Yandex meklētāja palīdzību, taču jāņem vērā, ka to uzskata par kaitniecisku datu drošībai. Ja tev nepieciešama detalizētāka pamācība, kā pārbaudīt attēlus, šajā rakstā un video to skaidro faktu pārbaudītāji no Re:Check.
Papildu analīzi piedāvā Jeffrey’s Image Metadata Viewer – tas reizēm ļauj uzzināt, ar kādu ierīci un kurā laikā uzņemts attēls, kā arī to, vai attēls apstrādāts. Jāņem gan vērā, ka sociālo mediju lietotnes notīra šo informāciju no attēla faila, tāpēc attēlus, kas augšupielādēti Facebook, šādi nevarēsi pārbaudīt. FotoForensics var identificēt attēla daļas, kur veiktas kādas izmaiņas.
Video analīze ir sarežģītāka, jo nav pieejami video meklētāji. Taču tu attēlu meklētājā vari uzmeklēt ekrānuzņēmumus no video. InVid lietotne tev var palīdzēt noteikt svarīgākos attēlus, kurus uzmeklēt. Rīku, kas palīdz ievākt informāciju par YouTube augšupielādētiem video, izveidojusi nevalstiskā cilvēktiesību organizācija Amnesty International.
Šajā video pamācībā parādīts, kā medija AFP faktu pārbaudītāji apstiprina bilžu un video autentiskumu (angļu valodā).
Citi noderīgi rīki
Whois.com meklētājs palīdz iegūt informāciju par domēna vārdu un tā īpašnieku.
Wayback Machine ļauj aplūkot mājaslapu vēsturiskās versijas. Arī šim rīkam pieejams pārlūkprogrammas paplašinājums (Chrome; Firefox), kas ļauj lapas vēsturisko versiju uzmeklēt ar vienu labo peles klikšķi.
MapChecking izskaitļo, kāds ir maksimālais cilvēku skaits, kas var atrasties noteiktā teritorijā. Tas var noderēt, lai izvērtētu, vai kāds melo par to, cik labi apmeklēta bijusi kāda protesta akcija vai pasākums.
CrowdTangle pārlūkprogrammas paplašinājums (Chrome) palīdz saprast, cik daudzi dalījušies ar kādu saiti Facebook, Instagram, Twitter un Reddit. Var arī noskaidrot lielākās grupas un lapas, kur saite pārpublicēta. Piemēram, ja kāds vāc parakstus kādai petīcijai internetā, vari aplūkot, kādās lapās un grupās publicēti aicinājumi to parakstīt. Ja tevi ieinteresēja šī tēma, internetā pieejama bezmaksas rokasgrāmata angļu valodā par informācijas vākšanu un apstiprināšanu sociālajos medijos.
Faktu pārbaudītāji Baltijā un pasaulē
Ja neesi drošs, kā izvērtēt kādu apgalvojumu, bieži vien žurnālisti, faktu pārbaudītāji jau mēģinājuši rast atbildes. Te uzskaitītas dažas organizācijas, kas nodarbojas ar faktu pārbaudēm Latvijā un pasaulē.
Latvijā:
Re:Check (Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica)
Atmaskots (Delfi.lv)
Melu detektors (LSM.lv)
Angļu valodā:
Esi faktu pārbaudītājs
Cilvēks vai mākslīgais intelekts?
Iespējams, jau pavisam drīz arvien biežāk mums nāksies meklēt atbildi uz jautājumu, vai gadījumā tekstu, video vai attēlu, ko redzam, nav radījis mākslīgais intelekts (MI). Ar “MI” saprot rīkus, kas spēj veikt uzdevumus, ko parasti saista ar cilvēka intelektu. Visnesenāk MI medijos bieži apspriests saistībā, piemēram, ar čatbotu ChatGPT vai attēlu ģeneratoriem MidJourney vai DALL-E.
Šos rīkus nereti izmanto, lai ātrāk veiktu dažādus laikietilpīgus uzdevmus, piemēram, ātri tiktu galā ar daudzām e-pasta vēstulēm, veidotu darāmo darbu sarakstus vai skices, un tos var izmantot pat kā asistentus programmēšanai. Tomēr MI jau šobrīd mēdz izmantot ātrai maldinoša satura veidošanai.
MI tehnoloģijas attīstās strauji, un tie, kas veido rīkus, lai MI veidotu saturu atpazītu, cenšas tikt līdzi. Jau šobrīd pieejamas interneta vietnes, kas šādu iespēju piedāvā – lietotājam jāielīmē teksta fragments, lai saņemtu novērtējumu, cik liela iespējamība, ka to ģenerējis MI.
Text Classifier, ko veidojis OpenAI
Jo garāks teksta fragments, jo lielāka iespēja, ka šie rīki spēs noteikt, vai tekstu radījis MI. Ir vērts tekstu pārbaudīt, izmantojot visus vai vairākus no šiem rīkiem, jo šobrīd tie nenosaka MI radītu tekstu ar augstu precizitāti. Piemēram, OpenAI, kompānija, kas izveidojusi ChatGPT, ziņoja, ka TextClassifier tikai 26% gadījumu spēj pareizi noteikt, vai tekstu angļu valodā ģenerējis MI. Rezultāts visdrīzāk ir zemāks tekstam citās valodās.
AI Image detector un Hive Moderation ir rīki, kas ļauj pārbaudīt, vai attēlu ģenerējis MI.
Resursi skolotājiem: mācīt un mācīties ar MI
Ja esi skolotājs un darbā izmanto Very Verified, māci par medijpratību vai vienkārši vēlies uzzināt vairāk par MI ietekmi un izmantošanas iespējām izglītībā, šajos resursos (angļu valodā) atrodama vērtīga informācija par mācību procesu ar MI skolā un ārpus skolas.
Žurnāls CITE, Editorial: ChatGPT: Challenges, Opportunities, and Implications for Teacher Education
Hārvarda Universitātes audio raidījums EdCast Educating in a World of Artificial Intelligence, raksts Embracing Artificial Intelligence in the Classroom
Vašingtonas universitātes Mācīšanas un mācību centrs (University of Washington Center for Teaching and Learning), ChatGPT and other AI-based tools