Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu lietotāja pieredzi.
Lasīt vairāk: Lietošanas noteikumi
Sociālie mediji kā ziņu avots
Mēs sociālajos medijos pavadām daudz laika, daloties ar personisku informāciju, sazinoties ar draugiem vai lasot ziņas. Bet vai esi kādreiz aizdomājies par to, kāpēc dažkārt ziņu plūsmā redzam tādus ierakstus, kā redzam?
Zemāk pievienotajā videoklipā uzzināsi, kā darbojas Facebook, Instagram, TikTok un citu populāru platformu algoritmi.
Personalizācija un informācijas burbuļi
Sociālo mediju veidotāji vēlas noturēt tevi platformā pēc iespējas ilgāk, tāpēc cenšas pārliecināties, ka tu redzi saturu, kas tev varētu būt saistošs. Kompānija Meta, kam pieder Facebook un Instagram, kā arī Google, kam pieder YouTube, ir apguvušas mākslu rādīt tev to, ko vēlies redzēt, cik nu to var paredzēt no tavām iepriekšējām darbībām. Piemēram, ja esi ievadījis Google meklētājā vārdus klimata pārmaiņas, tavā ziņu lentē drīz vien var parādīties daudz vairāk vides organizāciju ziņu, rakstu un video, kā arī ar šo tēmu saistītas reklāmas.
Liela daļa informācijas, kas ir pretrunā ar taviem uzskatiem, tiek izfiltrēta, un, tēlaini izsakoties, tu vari nonākt informācijas burbulī (angļu valodā – filter bubble). Šo terminu ir radījis aktīvists Eli Parisers (Eli Pariser). Viņš par šo fenomenu ir pat uzrakstījis grāmatu: The Filter Bubble: What the Internet Is Hiding from You.
Dzīve informācijas burbulī nozīmē atrašanos intelektuālā izolācijā, lai gan tas var šķist pārsteidzoši, domājot par internetu.
Nav pilnībā skaidrs, cik lielā mērā tas ietekmē sabiedrības sašķeltību reālajā dzīvē, taču sociālie mediji var izolēt no atšķirīgiem viedokļiem vai informācijas par tēmām, kas tevi neizklaidē vai neizraisa spēcīgas emocijas. Rezultātā tas var ierobežot tavu informētību par citu sabiedrības locekļu problēmām, kā arī radīt maldinošu priekšstatu par apkārtējo uzskatiem.
Eli Parisers savā grāmatā raksta: “Demokrātijai nepieciešams, lai pilsoņi saskatītu problēmas viens no otra skatupunkta, bet tā vietā mēs arvien vairāk noslēdzamies savos burbuļos. Demokrātijai nepieciešama paļaušanās uz kopīgu realitāti, bet tā vietā mums tiek piedāvāti paralēli, bet atsevišķi visumi.”
Informācijas burbuļu dēļ tu vari sākt domāt, ka vairums domā tāpat kā tu. Tā tas ir reti. Visticamāk, tu vienkārši esi pasargāts no citiem viedokļiem, jo tie atrodas ārpus tava burbuļa. Ir bažas, ka laika gaitā tas var novest pie lielākas sabiedrības politiskās polarizācijas un pie tā, ka cilvēkiem ir ekstrēmāki politiskie uzskati.
Informācijas burbuļa iekšpusē
Bieži vien mēs neapzināmies, ka esam nonākuši informācijas burbulī, jo mums nav, ar ko salīdzināt savu ziņu lentu. Šis interaktīvais rīks parāda, kā izskatās sociālo mediju ziņu plūsmas cilvēkiem, kas atrodas dažādos informācijas burbuļos. Aplūko, kā izskatās ziņu plūsma sievietei salīdzinājumā ar vīrieti, mileniāļiem salīdzinājumā ar vecāku paaudzi vai ASV prezidenta Džo Baidena (Demokrātu partija) salīdzinājumā ar viņa konkurenta Donalda Trampa (Republikāņu partija) atbalstītājiem! Tas, ko redzēsi, nav izdomājums. Medijs The Markup šo projektu izstrādāja, apkopojot Facebook lietotāju datus.
Kas veido sociālo mediju saturu?
Sociālie mediji ir lielisks veids, kā satikties radošiem cilvēkiem un auditorijai, kas ir izslāpusi pēc aizraujoša satura. Populārākie satura veidotāji bieži izmanto savu atpazīstamību, lai nopelnītu naudu, reklamējot zīmolus, noteiktu dzīvesveidu un produktus. Bet vai var uzticēties viņu spožajām atsauksmēm par jaunu kosmētikas zīmolu vai videospēli? Mēs vaicājām vairākiem influenceriem par viņu pieredzi satura veidošanā.
Datu aizsardzība un drošība internetā
Internets nekad nebūs 100% drošs. Lai gan tas ir nepatīkami, mēs paši varam rīkoties, lai mazinātu apdraudējumu.
Privātuma iestatījumi
Pārlūko savu profilu iestatījumus sociālo mediju platformās un velti laiku, lai apsvērtu, kā iestatīt privātuma iestatījumus! Cik daudzi var redzēt tavu dzimšanas datumu? Dzīvesvietu? Fotogrāfijas? Vai tas viss pieejams tikai draugiem un uzticamiem cilvēkiem vai arī jebkuram? Vai tam tā vajadzētu būt? Pārskati arī informāciju, kuru esi ļāvis sociālo mediju lietotnēm par tevi apkopot! Vai vēlies, lai tās varētu izmantot sejas atpazīšanas rīkus, ievācot datus no tavām fotogrāfijām un video? Ja nē, atsakies, ja tas ir iespējams.
Sociālo mediju uzņēmumi izmanto tavus personas datus, lai mērķtiecīgi atlasītu saturu un reklāmas, taču daļu informācijas arī pārdod citiem. Tie apkopo tiešām daudz datu. Piemēram, 2019. gadā TikTok tika noteikts miljoniem dolāru liels naudas sods par to, ka tika vākti dati par bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem – viņu vārdi, e-pasta adreses un atrašanās vietas. Privātuma politikas izmaiņas 2021. gadā ļāva lietotnei vākt no lietotājiem arī biometriskos identifikatorus un biometrisko informāciju, tostarp sejas un balss nospiedumus.
Facebook un Instagram var arī ievākt informāciju no lietotāju attēliem (piemēram, ja fotoattēlā ir Kentucky Fried Chicken maisiņš, iespējams, turpmāk redzēsi uzņēmuma reklāmas). Nesen Facebook nolēma apturēt savu sejas atpazīšanas programmu un paziņoja, ka dzēsīs savāktos datus par miljoniem lietotāju. Taču ir vēl daudz citu datu, ko viņi apkopo, tāpēc iepazīsties ar iestatījumiem un izvērtē, vai tevi tas apmierina.
Vispārīgā datu aizsardzības regula (pazīstama kā GDPR no angļu valodas) ir svarīga Eiropas Savienības regula, kas stājās spēkā 2018. gadā. Tās mērķis ir ļaut interneta lietotājiem kontrolēt savus datus. Šī regula nosaka, ka tīmekļa vietnēm ir obligāti skaidri jānorāda, kādus datus tās vāc un kā tie tiks izmantoti. Pretējā gadījumā tām draud lieli naudas sodi. Google bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas saņēma lielu naudas sodu 50 miljonu eiro vērtībā pēc tam, kad bez piekrišanas izmantoja patērētāju datus personalizētai reklāmai. Regula paredz arī tiesības tikt aizmirstam, kas nozīmē, ka lietotājs var pieprasīt, lai viņa personas dati tiek dzēsti no meklēšanas rīku rezultātiem.
Brīvi pieejams Wi-Fi
Brīvi pieejams Wi-Fi nav drošs. Pievienojoties nedrošam tīklam, tavu nosūtīto un saņemto informāciju potenciāli var apskatīt citi tīkla lietotāji. Ja tomēr izvēlies pieslēgties Wi-Fi tīklam publiskā vietā, izvairies no personiskas vai finanšu informācijas aplūkošanas, izraksties no vietnēm, kad esi beidzis tās izmantot, un izmanto tikai šifrētas vietnes (adreses sākumā ar https, nevis tikai http). Noteikti maini tālruņa iestatījumus, lai tas automātiski nepieslēgto atvērtiem tīkliem.
Vai tavs Wi-Fi tīklājs (angļu valodā – hotspot) ir nosaukts tavā vārdā, piemēram, Egila Levita Wi-Fi? Apsver anonīmāku nosaukumu. Ja tu kafejnīcā skaļi neizkliegtu savu vārdu vai dzimšanas gadu, neļauj tālrunim to darīt tavā vietā.
Lokācija
Dažkārt ir svarīgi lietotnēm ļaut noskaidrot, kur atrodies, piemēram, ja nepieciešams izmantot karti vai saņemt ieteikumus, lai atrastu tuvākās aptiekas vai kafejnīcas. Taču tev jāatceras, ka atrašanās vieta daudz ko atklāj par tavu dzīvi. Lai noskaidrotu, kādām lietotnēm ir piekļuve tavai atrašanās vietai, apskati tālruņa iestatījumus. Vai kalkulatora lietotnei ir jāzina, kur esi, lai tā varētu darboties?
Lai gan var šķist, ka tavi dati nav tik svarīgi, kopā ar citiem datiem tie var kļūt pat bīstami. Piemēram, Fitbit, fitnesa lietotne, apkopoja informāciju par lietotāju skriešanas maršrutiem un pārsūtīja šos datus trešajām personām bez lietotāju informētas piekrišanas. Ar to saistītā fitnesa lietotne Strava nodeva slepenas armijas bāzes atrašanās vietu Afganistānā. To varēja kartēt, izmantojot datus no lietotājiem, kuri skrēja pa bāzes perimetru. Iepriekš bāzes atrašanās vieta nebija redzama pat Google Maps vai satelītattēlos.
Identitātes zādzība
Krāpnieki bieži izmanto viltus profilus, lai iegūtu informāciju no citiem. Bieži tiek vien tiek izmantoti dublēti reālu cilvēku sociālo mediju konti. Dažkārt attēlus mēdz izmantot pat ar tās pašas personas vārdu. Vai tavu identitāti kāds izmanto negodprātīgi? Kā to noskaidrot:
1) Google meklētājā ievadi savu vārdu, liekot to pēdiņās (piemērs: “Lauris Reiniks”). Kādi ir rezultāti? Vai tur ir kaut kas nepazīstams?
2) Pēc tam dodies uz attēlu meklēšanas sadaļu. Augšupielādē savu portretfoto, ko bieži izmanto sociālajos medijos, un pārbaudi, vai tas netiek izmantots citur. Ja fotoattēli tiek izmantoti bez tavas atļaujas vai parādās Google meklēšanas pakalpojumā, lai gan tu to nevēlies, izmanto Google veidlapu ES personiskās informācijas noņemšana.
Pikšķerēšana
Bieži vien krāpniekiem nav jāveic smalki un sarežģīti kiberuzbrukumi, lai iegūtu personisku informāciju. Daļa cilvēku to izpauž paši, pat paroles un internetbankas datus. Ja krāpnieki bijuši gana viltīgi, lai šo informāciju izvilinātu, to sauc par pikšķerēšanu. Bieži tas tiek darīts, radot iespaidu, ka ar tevi sazinājies pazīstams un uzticams cilvēks vai uzņēmums.
Krāpnieki to dara, piemēram, atdarinot viņu e-pasta adresi. Vai, saņemot e-pastu no kāda cilvēka, tu parasti pārbaudi, vai tā sūtīta no tās pašas adreses, kas izmantota parasti? Vai mēdz šo e-pasta adresi pārbaudīt internetā vai uzņēmuma mājaslapā? Tev vajadzētu! Piemēram, ja tava kolēģa vārds ir Jānis Bērziņš, un viņa e-pasta adrese ir jberzins@email.lv, krāpnieks varētu mēģināt sūtīt e-pastu no j.berzins@email.lv.
Krāpnieki bieži mēģina radīt steidzamības sajūtu, lai piespiestu tevi rīkoties ātri, pārāk daudz nedomājot. Piemēram, tu vari saņemt e-pastu, kas izskatās kā nosūtīts no Instagram. Tajā teikts, ka tavs profils ir uzlauzts, tāpēc steigšus jāklikšķina uz saites, lai mainītu paroli. Tā kā tu esi uztraucies, iespējams, nemanīsi, ka e-pasts atsūtīts no aizdomīgas adreses, bet saite, ko atvēri, nav īstā Instagram vietne. Ievadot savu paroli, tu to nodosi krāpniekiem.
Tāpēc ir ļoti svarīgi būt uzmanīgam, kad saņem e-pasta vēstules, ziņas sociālajos medijos un pat tālruņa zvanus. Esi vēl uzmanīgāks, ja tev tiek ziņots par ārkārtas situāciju un lūdz reaģēt ātri.
Paroles
Lai gan ir ērtāk uzstādīt paroli, ko viegli atcerēties, jāatceras – jo vieglāk to uzminēt, jo lielāka iespēja, ka citi piekļūs tavam kontam. Izvelies paroli gudri, maini to bieži un nedalies ar citiem!
Ieteikumi, kā izveidot drošu paroli:
1) Jo vairāk rakstzīmju, jo labāk! Vislabāk izmanto 12 vai vairāk.
2) Izmanto dažādus simbolus, ciparus un burtus (gan lielos, gan mazos).
3) Mēģini izveidot paroli, ko saproti tikai tu (piemērs: K@rtupelu&iezenis4&urkani).
4) Neizmanto vienu paroli vairākās platformās. Ja to darīsi, visi tavi konti būs apdraudēti viena veiksmīga minējuma vai uzlaušanas dēļ. Spēcīga parole ir vērtīga, taču, ja tāda iespēja dota, jāizmanto arī divu faktoru autentifikācija. Piemēram, vari savienot tālruņa numuru ar e-pasta vai sociālo mediju kontiem, lai saņemtu kodu, kas jāievada, ja vēlies piekļūt kontam no jaunas ierīces.
Papildini zināšanas
Ja vēlaties iemācīties vairāk, labs ievads varētu būt apmācības Data Detox Kit mājaslapā!