Mediju veidi

Tests: Ziņu aizkulises

Kā pie mums nonāk ziņas?

Daudzi no mums savu dienu sāk ar kafijas krūzi un jaunumu lasīšanu, piemēram, savās sociālo mediju ziņu lentēs. Vai esi kādreiz domājis, kurš nosaka, kādas ziņas tu ieraudzīsi, ieejot portālu mājaslapās, sociālo mediju profilos vai ieslēdzot TV? Kāds ir ziņu atlases process?

Pasaulē ik dienu norisinās neskaitāms daudzums notikumu, bet tikai daži no tiem nonāk ekrānos vai avīžu slejās. Jaunumu ir daudz vairāk nekā ziņu medijos.

Ir daudz sarežģītu faktoru, kas ietekmē to, ko mēs ieraudzīsim vakara ziņu izlaidumā. Dažreiz romānos vai mākslas filmās redzama iedomātu mediju redakciju darbība, bet ne vienmēr populārajā kultūrā atveidotais žurnālistu darbs līdzinās tam, kāds tas ir reāli.

Kā tiek veidota redakcija?

Mediju redakcijās parasti ir vairākas nodaļas, un daļa no tām strādā neatkarīgi no citām. Varētu teikt, ka tās savā starpā nodala neredzams ugunsmūris, kas nošķir vienu redakcijas daļu no otras, piemēram, ziņu nodaļu no mārketinga nodaļas. Šādi žurnālistiem un redaktoriem tiek nodrošināta iespēja brīvi strādāt, neatkarīgi no reklāmas nodaļas plāniem. No redakcijas darba būtu jānodala arī īpašnieki, lai redakcija būtu neatkarīga no to uzskatiem un personiskajām vēlmēm. Šajā ziņā mediji ir īpaša un neparasta biznesa nozare.

Plašsaziņas līdzekļu redakciju bieži veido:

– žurnālisti, kas atspoguļo ziņas par dažādām tēmām, piemēram, iekšpolitiku, ārpolitiku, sportu vai kultūru;

– redaktori un producenti, kas vada medija redakcionālo politiku, publikāciju formātus un saturu;

– dizaina komanda;

– digitālā satura redaktori, kas veido sociālo mediju saturu un pašreklāmu;

– reklāmas nodaļa, kas plāno reklāmas izvietošanu medijā;

– vadība un administrācija.

Tieši redaktori vai producenti ir atbildīgi par saturu kopumā, un viņiem pieder galavārds par to, kāda informācija parādīsies viņu vadītajā medijā.

Bet kā viņi nolemj, par ko auditorijai būtu svarīgi zināt?

Ir daudz sarežģītu un savstarpēji saistītu faktoru, kuru ietekmē žurnālisti, un redaktori nolemj, kas ir ziņa un kas nav. Izpratne par šiem procesiem palīdzēs labāk apzināties, kā un kāpēc ticis publicēts saturs, ko tu patērē.

Ikdienā redaktori savā darbā balansē starp lasītāju vēlmēm un gaidām, kā arī pilsonisko pienākumu. Redaktors arī kalpo kā informācijas filtrs un sargsuns. Ko tas nozīme? Piemēram, redaktora ziņā ir izšķirties, vai ir gana būtiski publicēt kāda politiķa teikto, vai arī tā ir tikai pašreklāma. Redaktors izlemj, ko iekļaut dienaskārtībā un ko atstāt bez uzmanības. Šeit ir tikai daži kritēriji, ko viņi ņem vērā:

Lasītāju intereses un vēlme dalīties ar saturu

Medijiem ir svarīgi, lai viņu saturu patērētu pēc iespējas vairāk cilvēku. TV ziņu programmu veidotāji vēlas, lai auditorija ik vakaru skatās viņu raidījumu, bet interneta mediju satura veidotāji – lai klikšķina uz rakstiem. Tāpat ziņu veidotāji vēlas piesaistīt sociālo mediju lietotāju interesi.

Dažādām publikācijām ir dažādas iecerētās mērķauditorijas. Piemēram, modes žurnāls var veltīt visu numuru Parīzes modes nedēļai, savukārt kāds makšķerēšanai vai jurisprudencei veltīts izdevums to visdrīzāk pilnībā ignorēs. Portāla ziņu sadaļā reti kad aktuāli būs tie paši jautājumi, kas izklaides sadaļā. Medijs izšķiras, kādu saturu publicēt, vadoties no priekšstatiem par to, ko vēlas tā auditorija.

Sabiedriskais nozīmīgums

Žurnālisti atspoguļo svarīgus vietējos, nacionālos un globālos notikumus, jo bieži par savu pienākumu uzskata parūpēties, lai lasītāji ir labi informēti par būtiskiem notikumiem, tajā skaitā spēj laikus identificēt dažādas krīzes un problēmas. Tas ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc daudzi mediji raksta par dabas katastrofām, politiskām krīzēm, pie varas esošu cilvēku pārkāpumiem, pandēmijām, kariem un citām svarīgām, bet smagām tēmām.

Tuvums

Mediji visbiežāk ziņo par to, kas notiek mūsu valstī. Reģionālie mediji pārsvarā ziņo par savu pilsētu vai tuvāko apkārtni.

Kultūras ietekme un vēsturiskie aspekti

Atspoguļojot ziņas no ārvalstīm, lielāku uzmanību saņem ietekmīgākas valstis vai valstis, ar kurām mūs vieno ciešākas vēsturiskās saites. Tāpēc Latvijas medijos notikumus ASV atspoguļo daudz plašāk nekā jaunumus Slovākijā, neskatoties uz to, ka Slovākija atrodas tuvāk.

Retums

Neparasti notikumi ar pārsteiguma elementu tiek atspoguļoti biežāk. Mēdz teikt, ka žurnālisti neraksta, ja suns sakož cilvēku, bet raksta, ja cilvēks sakož suni. Tāpēc ziņās biežāk nonāk izteikti negatīvi vai izteikti pozitīvi stāsti.

Konflikts un drāma

Ziņās bieži nonāk stāsti par konfliktiem, strīdiem, streikiem, cīņām, sacelšanos un karu, kā arī stāsti par dramatiskiem notikumiem, kā, piemēram, nelaimes gadījumi, kratīšanas, glābšanas darbi, kaujas vai tiesas prāvas.

Ietekme

Zemestrīce, kas nogalina 10 tūkstošus cilvēku, iegūs lielāku mediju uzmanību nekā zemestrīce, kurā bojā gājuši 10 cilvēku.

Slavenības un varas pārstāvji

Pat tad, ja tavs kaimiņš piedzīvo to pašu, ko kāda slavenība, daudz lielāka iespējamība, ka mediji rakstīs par slavenību, bet ne tavu kaimiņu.

Sacensība

Mediji sacenšas savā starpā. Bieži vien, ja kāds medijs pamanījis kādu stāstu, arī citi var pievērsties tēmai, bet bieži mēģina to apskatīt no cita leņķa. Mediji vēlas piedalīties sarunās, kas izrādījušās sabiedrībai aktuālas.

Ekskluzivitāte

Katrs medijs vēlas būt pirmais, kas ziņo par kādu svarīgu notikumu. Mediji vēlas uzsvērt, ka tajos publicēta ekskluzīva informācija, tādējādi pierādot saviem lasītājiem, ka tajos sniegtajai informācijai ir vērts sekot un par to maksāt.

Savlaicīgums

Ziņu redaktori parasti pievēršas notikumiem, kas notikuši nesen, nevis tiem, kas bija pirms vairākām nedēļām vai mēnešiem. Ziņu aprite ir strauja un ietekmē to, kam žurnālisti pievēršas un cik ilgi notikumiem seko.

Audiovizuālie materiāli

Medijiem ir īpaši svarīgi stāsti, par kuriem pieejamas krāšņas fotogrāfijas, video un audio. Audiovizuāli stāsti kļuvuši svarīgi ne vien TV un radio, bet arī interneta portāliem un publicēšanai sociālajos medijos.

Izklaide

Daži mediji galvenokārt koncentrējas uz stāstiem par seksu, šovbiznesu, sportu, izklaidi, dzīvniekiem vai humoristiskiem rakstiem, piedāvājot skaļus virsrakstus. Taču arī nopietnāki mediji veido izklaidējošus un emocionālus stāstus, piemēram, stāstus par kāda populāra cilvēka dzīvesgājumu.

Medija dienaskārtība

Stāsti vai tēmas, kam īpaši pievērsties, nolēmis pats medijs. Piemēram, Latvijas sabiedriskie mediji nolēma ieguldīt ievērojamu laiku un resursus, lai atspoguļotu sižetus par bērnunamiem un atbalstu audžu ģimenēm.

Svarīgi atcerēties arī to, ka stāsti, kurus lasām, skatāmies un klausāmies, nav tikai redaktoru izvēles rezultāts vien. Katram no mums ir daļa atbildības par to, ko patērējam. Jo vairāk klikšķinām uz izklaides ziņām, jo lielāka iespēja, ka nākotnē tieši šī veida saturu redzēsim mūsu sociālo mediju ziņu lentē. Ja lasīsim un dalīsimies ar kvalitatīvu žurnālistiku, tad arī šo mediju stāsti sasniegs mūs biežāk. Tā darbojas algoritmi, par kuriem stāstīsim kursa turpinājumā.

Avoti:

Denis McQuail (2010): McQuail’s Mass Communication Theory, 6th ed. Sage Publications, pp. 308-318. 

Tony Harcup & Deirdre O’Neill (2016): What is news?, Journalism Studies, http://dx.doi.org/10.1080/1461670X.2016.1150193

Kāpēc šis stāsts tika publicēts?

Tagad, kad esi uzzinājis par kritērijiem, kas tiek ņemti vērā, izvēloties, ko publicēt, apskati šos ekrānuzņēmumus un padomā par faktoriem, kas ietekmēja redaktora izvēli.

Redakcionālā politika

Ja vēlies uzzināt vairāk par žurnālistu un redaktoru darbu, noklausies šo interviju ar Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītāju Filipu Lastovski.

Žurnālistikas standarti

Plašāk par žurnālistikas pamatvērtībām šajā projekta Pilna doma video stāsta neatkarīgā žurnāliste un mediju konsultante Rita Ruduša. Noskaties vismaz pirmās trīs minūtes, kur viņa uzskaita galvenās žurnālistikas vērtības!

Preses brīvība

Visi dokumenti iznīcināti vai viltoti, visas grāmatas pārrakstītas, visi attēli pārveidoti, visas statujas, ielas un celtnes pārdēvētas, visi dati sagrozīti. Un šis process turpinās diendienā, katru stundu un minūti. Vēsture apstājusies. Nekas vairs neeksistē, tikai bezgalīga tagadne, kurā partijai vienmēr ir taisnība.

George Orwell, 1984

Tas ir fragments no Džordža Orvela antiutopiskā romāna 1984, kur viņš apraksta Patiesības ministrijas darbu. Neskatoties uz tās nosaukumu, ministrija nerūpējas par patiesību. Tā pārraksta liecības par pagātni, lai tās atbilstu valdošās partijas doktrīnai, un veic izmaiņas, kad augstākā valdnieka Lielā Brāļa un viņa valdības nākotnes prognozes izrādās nepatiesas. Tādā veidā Lielajam Brālim vienmēr šķietami ir taisnība. Tā ir Džordža Orvela versija par pasauli bez brīviem medijiem.

Vārdnīcā Merriam-Webster Dictionary teikts: “Preses brīvība ir laikrakstu, žurnālu un citu plašsaziņas līdzekļu tiesības publicēt ziņas bez valdības kontroles.” Kad mediji ir vāji, un tos kontrolē valdība, politiķi var rīkoties nesodīti un palikt pie varas. Neatkarīga prese ir demokrātijas pamats.

Organizācija Reporters Without Borders ik gadu sagatavo ziņojumu par mediju brīvību 180 valstīs. Latvija 2021. gada reitingā ieņem 22. vietu. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija – 15. vietu, bet Lietuva – 28. vietu. Lai gan Baltijas valstis ir salīdzinoši labvēlīga vieta žurnālista darbam, organizācija arī brīdina, ka visā pasaulē situācija ik gadu pasliktinās, un žurnālista darbs kļūst arvien bīstamāks.

Vārda un mediju brīvību aizsargā katras valsts nacionālie tiesību akti. Latvijā par to rūpējas gan Satversme, gan arī ar medijiem saistītie likumi.

Likumos nav noteikti daudzi ierobežojumi, par ko žurnālisti nevar rakstīt. Profesija pārsvarā ir pašregulēta. Tas nozīmē, ka pašu žurnālistu pieņemtie standarti nosaka to, kas uzskatāms par labu un ētisku žurnālistiku. Parasti šos ētikas noteikumus raksta žurnālistu organizācijas. Dažkārt atsevišķiem medijiem ir pašiem savi ētikas kodeksi.

Vairāk var uzzināt šeit:

Latvijas žurnālistu asociācijas ētikas kodekss

Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas

Izdevniecības Latvijas mediji ētikas kodekss

Žurnāla Ir ētikas kodekss

Latvijas sabiedriskie mediji saistībā ar karu Ukrainā izveidojuši īpašas karu un konfliktu žurnālistikas vadlīnijas

Citviet pasaulē žurnālisti sastopas ar daudz lielākiem ierobežojumiem un riskiem. Starptautiskā organizācija Comitee to Protect Journalists ziņo, ka 2020. gadā visā pasaulē tika ieslodzīts rekordliels žurnālistu skaits. Apskati šo interaktīvo karti, lai uzzinātu, kuras ir žurnālistiem bīstamākās valstis. Laikā no 2016. līdz 2020. gadam organizācija UNESCO ir fiksējusi 400 žurnālistu slepkavības.

Žurnālista darbs ir bīstams arī mūsu kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā. 2021. gadā Baltkrievijas dienesti piespieda nosēsties lidmašīnai, kas devās no Grieķijas uz Lietuvu, lai apcietinātu tajā esošo aktīvistu un blogeri Romānu Protaseviču. Pirms tam vairākus gadus Protasevičs uzturēja sociālā medija Telegram kanālu NEXTA, kas kļuva par vienu no galvenajiem informācijas avotiem par protestiem Baltkrievijā. Krievijā vairāki plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā ir pasludināti par ārvalstu aģentiem. Nesenā vēsturē vairākkārt ir aizturēti un piekauti žurnālisti. Situācija īpaši pasliktinājās Ukrainas kara dēļ. Vairākiem medijiem nācās pārtraukt darbu Krievijā. Par to vairāk vari izlasīt šajā rakstā (angļu valodā).