Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu lietotāja pieredzi.
Lasīt vairāk: Lietošanas noteikumi
Informācijas ekosistēma
Mediju vide strauji mainās. Mediji ietver visu – sākot ar avīzēm, grāmatām un skrejlapām, līdz pat vakara ziņu pārraidēm, TikTok video un Instagram ievietotiem brīvdienu pastaigu fotoattēliem.
Arī mūsu attiecības ar medijiem ir mainījušās. Mēs vairs neesam pasīvi klausītāji, lasītāji un skatītāji. Mēs tagad varam būt arī informācijas veidotāji un izplatītāji.
Turklāt tas, ko mēs darām tiešsaistē – mūsu intereses un uzvedība – arī kļuvis par produktu. Šī informācija tiek apkopota un izmantota, lai specifiskām cilvēku grupām rādītu reklāmas vai sniegtu ieteikumus. Piemēram, Netflix un YouTube satura ieteikumi veidoti, balstoties uz skatīšanās vēsturi, lai mūs pievilinātu pavadīt vairāk laika konkrētajā platformā.
Informācijas apjoms ir milzīgs. Saprast, kam uzticēties, ir diezgan nogurdinošs uzdevums. Šādos apstākļos ir viegli zaudēt modrību. Vai esi kādreiz vienkārši noklikšķinājis Es piekrītu, pat neizlasot vietnes lietošanas noteikumus un nosacījumus? Tu neesi viens – tā rīkojas daudzi!
Mums vajadzīgas prasmes, lai analizētu, izvērtētu un pat veidotu vai dalītos ar ierakstiem. Turklāt mums arī jāpievērš uzmanība savām emocijām. Tie ir medijpratības pamati.
Sākumā noskaidrosim, kādi ir informācijas veidi un ar kādiem mērķiem to mēdz izplatīt.
Satura veidi
Vai esi ievērojis, ka dažkārt mediju satura mērķis ir mūs informēt, bet citos gadījumos mūs mēģina pārliecināt mainīt uzskatus vai veikt kādas konkrētas darbības? Noskaidrosim, kādas ir dažādu informācijas veidu pazīmes!
Apzinies emociju, lai to apvaldītu!
Spēcīgas emocijas ir viens no galvenajiem rīkiem, ko izmanto tie, kas vēlas panākt, lai viņu veidotais saturs kļūtu internetā populārs. Mūsu entuziasms vai dusmas palielina iespēju, ka klikšķināsim uz saites, un veicina vēlmi dalīties ar to. Padomā par to – kad pēdējo reizi savā sociālo mediju ziņu lentē redzēji ierakstu, kas tevi ļoti saniknoja? Vai rakstīji komentāru? Vai pārsūtīji ierakstu kādam citam?
Ja stāsts apelē pie emocijām, ir iespējams, ka tas tā izveidots apzināti. Protams, ne visi stāsti, kuros izmantota emocionāla valoda, ir nepatiesi. Patiesi traģisku notikumu pasaulē netrūkst. Taču tā ir viena no pazīmēm, ka vērts kļūt uzmanīgam – emocionālu tekstu un attēlu izmantošana bieži vien liecina par mēģinājumu manipulēt ar jūtām. Tieši tāpēc jāiemācās apstāties, saprast un apdomāt, ko jūti. Ja emocijas ir spēcīgas, nepieciešams īpaši rūpīgi pārbaudīt faktus, lai redzētu, vai realitāte ir tikpat dramatiska kā stāsts.
Lai gan viegli atpazīstam citu emocijas, mēs ne vienmēr pievēršam uzmanību paši savām. Dr. Dens Sīgels (Dan Siegel), Kalifornijas universitātes klīniskās psihiatrijas profesors, uzskata – ja spēsim identificēt savas emocijas un nosaukt tās, varēsim arī atgūt kontroli pār savām sajūtām. Angliski šai idejai izdomāts skanīgs sauklis – Name it to Tame it. Apzinies emociju, lai to apvaldītu!
Pamēģini veikt šīs trīs darbības:
- Apstājies! Pavērs galvu prom no ekrāna, dziļi ieelpo!
- Jautā sev – ko es jūtu?
- Pasaki sev, ko jūti! Tā varēsi atgūt kontroli pār savām sajūtām.
Ja tev ir grūti aprakstīt savas emocijas, vari izmantot šo emociju riteni.
Pārbaudi, kā tas darbojas!
Apskati šīs bildes un padomā par savām sajūtām!
Ja vēlies uzzināt vairāk, noskaties īsu video, kurā Dens Sīgels stāsta par šo ideju.
Par to, kā mūs ietekmē emocijas, Latvijas Radio raidījumā Vai zini? detalizētāk stāsta Latvijas Universitātes profesors, Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. Ja vēlies, ierakstu vari noklausīties, spiežot uz saites šeit.
Mediju dienasgrāmata
Cik daudz laika ikdienā velti medijiem? Vai katru rītu sāc, apskatot sociālo tīklu jaunumus? Vai brokastošanas laikā klausies savus iecienītākos raidierakstus (podkāstus)? Vai tu kādreiz lasi žurnālus un avīzes?
Vai esi kādreiz domājis, cik daudz laika pavadi, patērējot medijus? Stundu vai divas? Trīs? Astoņas? Vai pat vairāk? Saskaitīsim! Neaizmirsti par laiku, ko pavadi, vienlaikus skatoties televizoru un ritinot sociālo mediju ziņu lenti.
Interneta mediji (tostarp sociālie mediji)
Internets ir kļuvis par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Mēs izmantojam Google meklētāju, lai noskaidrotu, kā salabot velosipēdu, uzmeklētu pārtikas veikala darba laiku vai atrastu kādu jaunu ēdiena recepti. Internetā arī lasām jaunākās ziņas, kā arī skatāmies uzjautrinošus video.
Cik daudz laika kopumā pavadi tiešsaistē? Ja tev ir grūti saskaitīt, daži viedtālruņi automātiski apkopo šo informāciju iebūvētās lietotnēs, piemēram, Digital Wellness. Šo informāciju arī vari apskatīt pie baterijas lietošanas iestatījumiem.
Cik daudz laika vidēji dienā pavadi tiešsaistē šādiem mērķiem:
Ziņas (ziņu stāsti, analīze un viedokļu slejas)
Izklaide (straumēšanas platformas, piemēram, Spotify, Netflix, Tet Plus, tiešsaistes spēles)
Izglītība un zinātne (tiešsaistes kursi, apmācības, tiešsaistes enciklopēdijas, E-klase)
Pakalpojumi (iepirkšanās, interneta banka)
Sociālie mediji (Instagram, TikTok, Twitter, Vk, Snapchat un citi)
Ziņu apmaiņa (Telegram, WhatsApp)
Drukātie mediji
Daži cilvēki abonē dienas laikrakstus vai iknedēļas žurnālus. Citi vien retu reizi ielūkojas drukātajos medijos, piemēram, ja tie pieejami zobārsta uzgaidāmajā telpā. Padomā par to, cik daudz laika vidēji dienā pavadi ar drukātiem medijiem.
Rezultāti
līdz 3 stundām
Šķiet, ka tu ar medijiem nepavadi pārāk daudz laika. Mediji nekontrolē tavu dienas ritmu, un tu vari efektīvi pārvaldīt savu laiku. Taču ir svarīgs ne vien patērētā laika apjoms, bet arī iegūtās informācijas kvalitāte. Ir svarīgi analizēt to, izmantojot kritiskās domāšanas prasmes. To varēsi apgūt kursa turpinājumā.
Rezultāti
no 4 līdz 7 stundām
Ar masu informācijas līdzekļiem tu pavadi ievērojamu dienas daļu. Padomā par to, kā ierobežot laiku, ko pavadi ar medijiem. Taču ir svarīgs ne vien patērētā laika apjoms, bet arī informācijas kvalitāte. Ir svarīgi patērēt kvalitatīvu informāciju un vērtēt to, izmantojot kritiskās domāšanas prasmes. To varēsi apgūt kursa turpinājumā.
Rezultāti
8 stundas un vairāk
Oho! Tu ar medijiem pavadi daudz laika. Vai esi pārliecināts, ka spēj apstrādāt visu šo informāciju un koncentrēties uz svarīgo? Vai spēj to kritiski izvērtēt? Pārāk liels informācijas troksnis var samazināt tavu spēju kritiski izvērtēt redzēto, lasīto vai dzirdēto. Padomā par to, kā ierobežot laiku, kuru pavadi ar medijiem! Ir svarīgi patērēt kvalitatīvu informāciju un vērtēt to, izmantojot kritiskās domāšanas prasmes. To varēsi apgūt kursa turpinājumā.
Digitālā labsajūta
Masu informācijas līdzekļi ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa, taču tikpat svarīgi ir ik pa laikam ieturēt pauzi. Tas ir vajadzīgs, lai atpūstos gan prāts, gan ķermenis. To var panākt ar fizisku aktivitāšu palīdzību.
Digitālā labsajūta ir jēdziens, kas raksturo centienus ar tehnoloģijām uzturēt veselīgas attiecības. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no fiziska saspringuma un sāpēm, iekšējā nemiera, kā arī apātijas. Zinātnieki apātiju identificējuši kā vienu no galvenajiem demokrātijas draudiem. Ikdienā mēs esam pārslogoti ar informāciju. Bieži vien informācija ir par negatīviem notikumiem (turpmāk kursā uzzināsim, kāpēc mediji iekļautā informācija bieži ir negatīva). Mums apkārt ir gan dezinformācija, gan kļūdaina informācija (arī mācīsimies to identificēt šajā kursā). Bet iesākumam iesakām dažus vingrinājumus, lai uzlabotu savu pašsajūtu.